The Legend of Jeff

1. Nodaļa: Vulfgara bēres

Kurās notiek neloģiskas lietas.

Diena, kurā stāsta varoņi satikās leģendāra varoņa bērēs un kopā ar mazu puišeli iemaldījās svešā dimensijā. 


Barda piezīmes

Saņēmis uzaicinājumu ierasties uz Vulfgara bērēm devos uz Baldurgeitu, kur uz kuģa "Zābaks" satiku kuģa kapteini Voronarthien Auromort, kurš solījās nogādāt mani uz Nevervinteru 3 dienās, jo lūk viņš zinot vislabāk vietējā līča straumes. Kapteinis vēl paziņoja, nosacījumu, ka ārpus kajītes labāk nerādīties un viss tikšot piegādāts uz kajīti. Kajītē iepazinos ar Zāru, Tiefling varloku, un Gleimoru, elfu mūku, kurš visu laiku prasīja 2 lietas, vai māk dejot un kāda ir tīrība. Pēc pusdienām centos kliedēt akvard klusumu ar kādu dziesmu uz sava dulcimera, bet mani kajītes biedri bija sajūsmā, jo mūks pat galvu paslēpa spilvenā. Pirmās dienas vakarā pēc vakariņām ievēlās kapteinis ar kādu apkalpes goblinu. Mēģināju ar kapteini sarunāt kādu koncertu, bet kapteinis bij tā sadzēries, ka visu laiku centās iegalvot, ka tagad jāspēlē azartspēles. Goblins paģība (laikam no sajūsmas), kapteinis tikmēr veikli iegūlās Zāras gultā un mēģināja flirtēt ar viņu, bet Zāra viņu pierunāja aiziet pēc ūdens pudelītes. Tā nu Voro centās doties, bet labāk par četrāpus nespēja. Kā viņš bija prom, es un Gleimors izmetām paģībušo golbinu ārā, lai lieki nesmirdina kajītē gaisu. Kad metām viņu ārā laikam uzmetām vēl kaut kam, bet speciāli negājām skatīties. Pārējās dienās kapteini tā arī neredzējām, laikam koncentrējās uz līča straumēm.

Nevervinterā nokāpjot no kuģa, mūs aši iesēdināja karietē, kas mūs nogādāja uz Vulgara bērēm. Milzu pūļi bij sanākuši, gan smalki ļautiņi, gan vienkāršā tauta, visi gribēja atvadīties no dižā varoņa Vulgara, kas pieradināja tumsas pūķi, piekrāpa nāvi (vienreiz) un atbrīvoja rūķu pilsētu no verdzības. Viņš tika apglabāts pēc kaujas dieva Tempus tradīcijām, sadezinot sārtā, ceromoniju veica 4 baltie priesteri, kas ir Tempus mūki. Pirms ceremonijas atvadu vārdus teica viņa mācekle Eriena Aalsiranka, kura arī paziņoja, ka visi speciāli uzaicinātie viesi gaidīti uz mielastu Driftwood tavernā.

Driftwood tavernā iepazināmies ar Erienu Aalsiranku tuvāk, jo viņa sēdēja mums pretī. Uzzinājām, ka viņai pārāk nepatīk šis officiālais pasākums, kurā ir vairāk augstmaņu nekā Vulfgāra cīņu biedru. Tad pēkšņi viss satumsa un mēs attapāmies alā, kas bija mākslīgi izveidota un alas galā bija redzamas durvis, bet lai nokļūtu līdz durvīm mums bija jāšķerso piraņu pilna upe. Mēs izdarījām, kā nu katrs mācēja – Gleimors ar skaistu lēcienu pāri upei, Zāra un es vienkārši pārbrienot, kad bija tikts galā ar piraņām. Pie durvīm satikām Roriju - mazu elfu puisīti, kurš bija labs nekromancers. Izejot cauri durvīm nokļuvām iespaidīgā bibliotēkā, kur atradās milzum daudz grāmatu, pirmajā ko apskatīju [1001 bardu dziesma] atradās burvestība, kas bija uzrakstīta dīvaini. Paķēru grāmatu, ja nu gadījumā aptrūkstas dziesmu, ko spēlēt. D Mēģinot iziet no bibliotēkas pa parastajām durvīm, kas atradās priekšā atgrieza mūs tai pašā bibliotēkā. Izkļuvām no bibliotēkas izejot cauri tām durvīm, pa kurām ienācām. Nokļuvām milzīgās spirāļkāpnēs un Rorijs stāstīja, ka jāiet tik lejup, kas nekāpēc nozīmēja doties augšup. Augšā mēs ieraudzījām Baltos priesterus, kas izsauca no portāla Vulfgāra spoku, kuru man izdevās nočarmot, līdz ar to izvairījāmies no kaujas. Pēc tikšanās ar Vulfgāru, apskatījām portāla vietu tuvāk un kostatējām, ka tas vēl ir aktīvs, līdz ar to devāmies tam cauri. Un attapāmies miskastē aiz Driftwood Tavernas. Pēc tam ieejot tavernā mēs uzzinājām, ka neviens vairs neatcerās ne Vulfgāru, ne viņa dievu Tempus. Kā arī iepriekšējās dienas svinības bija par godu Erianas ievēlēšanai par aizsardzības ministru. Tā nu beidzās mūsu pirmā diena.

Comments

Reiiya janchux

I'm sorry, but we no longer support this web browser. Please upgrade your browser or install Chrome or Firefox to enjoy the full functionality of this site.